Bruknas muiža

Vecumnieki – Brukna

Apskates objekts
Brukna-1, Dāviņu pag, Bauska novads, LV-3936
Objekta apraksts

Bruknas muižas cēlēji un īpašnieki līdz 1920. gadam bija vācbaltu aristokrātu sena dzimta – baroni Korfi. Bruknas muižas ansamblis tika uzbūvēts 18. gadsimta vidū, bet muižas pašreizējais veidols ir neoklasicisma stila pārbūve, kas tika veikta 19. gadsimtā.
Bruknā var redzēt Eiropas dārzu pirmsākuma versiju – Renesanses dārzu. Tajā nav puķu un ziedošu krūmu, jo ar zemu dzīvžogu norobežotajos bosketos aug kāposti, bietes, burkāni un garšaugi. Šādus dārzus 15. – 16. gadsimtā Eiropas klosteru slēgtajos pagalmos veidoja mūki. Tikai vēlāk dārzeņu un aromātisko augu stādījumus nomainīja ziedi un krūmi.
Bruknas Svēto Apustuļu kapela celtniecība sākta 2011. gadā. Kapela līdzinās senai, 9. gadsimtā celtai armēņu kristiešu baznīcai – Karsas katedrālei, kas tagad atrodas Turcijas teritorijā un ir musulmaņu valdījumā. Bruknas Svēto Apustuļu kapela gan nav pilnīgi precīza kopija, taču ļoti interesanta celtne gan izskata, gan tās tapšanas gaitas ziņā. Ar ziedojumu palīdzību no pamatiem līdz jumtam visu acu priekšā tapa starp konfesiju baznīca, kuras durvis dienas ritumā ir atvērtas ikvienam.
Pie kapelas 2019. gada 9. jūnijā tika atklātas tēlnieka Sanda Aispura sešu gadu laikā veidotās 12 apustuļu skulptūras. Apustuļi ir saģērbti mūsdienīgās drēbēs, un par to modeļiem Sandis Aispurs izmantoja savus draugus – cilvēkus, ar kuriem viņš labprāt uzturētos vienā telpā. Jūda ir Sanda pašportrets, jo neviens cits negribēja pozēt. Skulptūrās ir mēģināts atklāt apustuļu psiholoģiskos portretus. Reizē tajās atklājas arī paša mākslinieka pārdzīvojumi dažādos dzīves brīžos, un mērķis bija, lai tajos mēs ieraudzītu arī sevi savos pārdzīvojumos laikā, kurā dzīvojam. Poza, kustības saistās kopā ar vēsti un sajūtu, ko tēlnieks katrā no apustuļiem ir gribējis ielikt un nodot tālāk.
Bruknas muižas kompleksa saimnieki ir Bruknas Kalna svētību kopiena – atkarību alternatīvās dziedināšanas centrs. Kopiena dibināta 2001. gadā, tās kredo ir „Dievs, daba un darbs”. Kopiena ir ekumēniska. Nav svarīgi, vai cilvēks pieder kādai konfesijai, ir neticīgs vai imūns pret garīgiem meklējumiem. Pats galvenais ir apzināta motivācija mainīt dzīvi, kas ir brīvprātīga izvēle.

Karte
Galerija