Informācija

Svētā Jēkaba ceļš jeb Santjago ceļš (Camino de Santiago) –

viens no galvenajiem vēsturiskajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā.
Tā pirmsākumi meklējami 9. gs., kad, saskaņā ar tradīciju, tika atklāta apustuļa Jēkaba Vecākā piemirstā kapa vieta Galīsijā, Spānijā un pār to tika uzcelta Santjago de Kompostelas katedrāle.
Jau 11. gadsimtā svētceļojumi uz Santjago de Kompostelu aptvēra plašu ceļu tīklu visā Eiropā, sniedzoties desmitiem tūkstošu kilometru garumā. Tā rezultātā veidojies gan materiālais mantojums (tilti, baznīcas un citas lūgšanu vietas, slimnīcas, naktsmītnes), gan nemateriālais mantojums (dziesmas, mīti, leģendas).
Ik gadu simtiem tūkstošu cilvēku dodoties Sv. Jēkaba ceļā, attīstījušās dažādas maršruta variācijas, jo ir ierasts uzskatīt, ka svētceļojums sākas jau no mājām. Jau kopš viduslaikiem Sv. Jēkaba ceļš simbolizē dažādo Eiropas kultūru saskarsmes un apmaiņas vēsturi. ( skat.:  Council of Europe (2018). Santiago de Compostela Pilgrim Routes.
Pieejams: https://www.coe.int/en/web/cultural-routes/the-santiago-de-compostela-pilgrim-routes)
Ir vēsturiskas liecības, ka arī cauri pašreizējai Latvijas teritorijai viduslaiku svētceļnieki devušies uz Santjago de Kompostelu. Turaidas muzejrezervātā apskatāmas Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastās viduslaiku svētceļnieku zīmes – krustiņš no Lukas (Itālijā) un gliemežvāks, kas simbolizē svētceļojumu uz Santjago de Kompostelu. Š.g.5. jūnijā pienāca ziņa no Cēsu Sv. Jāņa baznīcas, ka rekonstrukcijas laikā arheologi atraduši senu pilnīgi veselu svētceļnieku gliemežvāka zīmi, kas šobrīd atrodas ekspertīzē, lai noteiktu tās vecumu, un citas lietas.
1987. gadā vēsturiskais Santjago ceļa maršruts pirmais tiek iekļauts  EP Kultūras ceļu programmā.
1993. gadā Santjago ceļš tiek iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Sākot no 20. gs. sešdesmito gadu vidus interese par Sv. Jēkaba ceļu piedzīvojusi strauju kāpumu, pēdējos gados sasniedzot ap 327 000 svētceļnieku gadā no dažādām valstīm un kontinentiem, kas saņēmuši oficiālu apliecinājumu par ceļa veikšanu. Realitātē to, kas ik gadus dodas šajā ceļā ir neskaitāmi vairāk, jo daudzi laika, finansiālo un veselības ierobežojumu vai citu apsvērumu dēļ mēro tikai kādu noteiktu ceļa posmu, nesasniedzot galamērķi Santjago de Kompostelas katedrāli, un turpina ceļu nākamajā gadā vai pēc kāda laika.
Arī no Latvijas katru gadu dažādus šī ceļa posmus mēro vairāki simti svētceļnieku. 2018. gadā oficiālo apliecinājumu par ceļa veikšanu saņēmis 241 svētceļnieks no Latvijas, 726 no Lietuvas, 872 no Somijas, 4785 no Polijas, 25 296 no Vācijas, utt.
Svētā Jēkaba simbols ir jūras gliemežnīca. Kādreiz tā tika attēlota uz svētceļnieku apģērba, bet tagad ar šo simbolu ir iezīmēts viss ceļš, tādējādi tās kalpo kā ceļa norādes. Vēl šo ceļu mēdz dēvēt par Piena ceļu, jo Franču ceļš (kas sākās Francijas pilsētiņā Senžanpjedeporā) sakrīt ar Piena ceļa virzienu, un viduslaikos svētceļnieki pēc tā orientējušies. 14. gs katru gadu pa šo ceļu devās ap miljons svētceļnieku.

Svētā Jēkaba ceļa asociācija Latvijā –

brīvprātīga sabiedrība, kurā piedalās dažādu profesiju un vecuma cilvēki, no kuriem visi reiz gājuši ceļu uz Santjago no Spānijas, Francijas, Portugāles, Itālijas, Vācijas vai citām valstīm. Balstoties uz svētceļnieku pieredzi un ES noteikto Santjago ceļa izveides kopīgajiem mērķiem un principiem, mēs veidojam un marķējam Camino Latvia posmus.
Sv. Jēkaba ceļš Latvijā tiek veidots saskaņā ar starptautiskās asociācijas izvirzītajiem nosacījumiem, Latvijas arhibīskapu un Nacionālās Kultūras mantojumu pārvaldes atbalstu.

Starptautiskās Sv. Jēkaba ceļa asociācijas mērķi ceļa veidošanai:

1) Turpināt Eiropas Padomes Eiropas Kultūras ceļu programmas “Camino de Santiago” (Sv. Jēkaba ceļš) ceļu, balstoties uz ES 1987. gada deklarāciju par humānisma, brīvības, taisnīguma principu, kas vēsturiski apvieno ES kultūras.
2) Sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un tūrisma informācijas centriem veidot Sv. Jēkaba ceļa tīklu, izmantojot Sv. Jēkaba ceļa marķēšanas sistēmas vienoto simboliku.
3) Koordinēt rīcību, lai veidotu Sv. Jēkaba ceļu, kas veicinātu vietējo iedzīvotāju interesi par Eiropas kristīgajām saknēm, reliģiju, kultūru, arhitektūru, tradīcijām. Pastiprināt ar valsts un Baznīcas vēsturi saistīto objektu redzamību un atpazīstamību.
4) Apzināties svētceļojumu tradīcijas nozīmi kristīgo sakņu saglabāšanā Eiropā un ES kā kristīgās vērtībās balstītas savienības – nostiprināšanā, lai veicinātu un attīstītu svētceļojumu tradīcijas Eiropā kopumā, tai skaitā katrā valstī. Veicināt Eiropas valstu kultūras apmaiņu starp Sv. Jēkaba ceļa pilsētām, rajoniem, reģioniem, lai apliecinātu Eiropas kultūras identitāti un tās vērtības. Veicināt vietējā un starptautiskā līmenī mūsu unikālā vēsturiskā, kultūras un intelektuālā mantojuma izplatīšanu.

 

Svētceļnieku pases:

Lai ietu pa Sv. Jēkaba ceļu  ir nepieciešama svētceļnieka pase, kurā naktsmāju  īpašnieki iespiež savus zīmogus un reģistrē katru svētceļnieku.
Svētceļnieka pasi var saņemt Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, Rīgā, Jēkaba ielā 9. Maksa par to Eur 3.00.
Baznīca ir atvērta katru dienu no plkst. 7.00 līdz plkst. 18.00

 

Ceļa apzīmējums:

Sv. Jēkaba ceļa zīmes ir dzeltena bulta un gliemežvāks uz tumši zila pamata. Latvijā šie simboli ir izveidoti daudzveidīgi- gan kā norādes uz speciāli ieraktiem ceļa stabiem, gan kā plāksnītes vai nelielas uzlīmes uz dažādiem vides objektiem. Pat uz putnu būriem. Iespējamas arī ar krāsu zīmētas bultas uz akmeņiem, ceļu apmalēm. Un pat vienkārši dzeltenas lentītes ap koku stumbriem. Sekojiet zīmēm un ejiet droši!

 

 

Alberģes etiķete: