Vecumnieku evanģēliski luteriskā baznīca

Vecumnieku baznīca bija starp tiem 70 dievnamiem, kurus 1567.gada 28.februārī Kurzemē un Zemgalē pavēlēja nodibināt hercogs Gothards Ketlers. Par to liecina tās 1583. g. zvans.  Uz 1583. gadā lietā zvana bijis uzraksts: „De Gemene von Dūtschen und byren im Thal tum Niengode 1583”. Pašreiz zvanu tornī ir trīs zvani. 1929. gada 20. septembrī iesvētīja jaunu bronzas zvanu, uz kura ir uzraksts: „Vecmuižas draudzes pirmais zvans ir liets 1583. gadā. Tas pats zvans pārliets 1806. gadā. Jauns zvans dāvināts baznīcai no baroneses Natālijas V. Diesterloh. Šie abi zvani Dievam par godu kopā salieti uz draudzes rēķina 1863. gadā. Tagadējais zvans pārliets 1929. gadā. ar draudzes locekļu un sabiedrisko organizāciju ziedojumiem, palielinot zvana svaru no 12 uz 20 pudiem.”
Baznīca ir bijusi gan kā koka ēka, gan kā mūra ēka. Tā vairākas reizes atjaunota pēc ugunsgrēkiem, izpostīšanas un sagraušanas. Neskaitot dažus kara laika periodus, kad baznīcas tornis ticis sašauts vai baznīcā ir atradusies lazarete, dievnams nekad nav bijis slēgts. Te vienmēr ir ticis sludināts Dieva vārds un gudri, pašaizliedzīgi cilvēki visos laikos Vecumnieku baznīcu ir mācējuši saglabāt un uzturēt.