Vecrīga, Doma laukums, Rīgas Doms

Rīgas pilsētu 1201. gadā dibināja bīskaps Alberts (Alberts fon Bukshēvdens), pilsētas tiesības tā ieguva 1225. gadā. Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa. Neizsmeļams kultūrvēstures informācijas avots ir arī Vecrīgas ēkas, to arhitektūra. Lielākais vairums viduslaiku, renesanses un baroka stila arhitektūras šedevru, ko mēs varam skatīt arī šodien, atrodas Vecrīgas centrālajā daļā.
Doma laukums ir lielākais laukums Vecrīgā. Tiek uzskatīts par Vecrīgas centrālo laukumu, kurā bieži tiek rīkoti dažādi sabiedriski pasākumi. Doma laukumā sastopas septiņas ielas — Smilšu, Rozena, Šķūņu, Zirgu, Pils, Jēkaba un Jauniela. Laukumu ietver vairākas monumentālas 19. un 20. gadsimtā celtas ēkas. Viena no ievērojamākajām un atpazīstamākajām ēkām Doma laukumā ir Doma baznīca jeb Doms. Rīgas Doms ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze. Lielākā viduslaiku baznīca Baltijā. Ievērības cienīga ir arī 1855. gadā uzceltā eklektiskā Rīgas biržas ēka (arhitekts Haralds Jūliuss Bose), kurai pretī atrodas 1922. uzceltā Komercbankas ēka (arhitekts Pauls Mandelštams) un 1940. gadā uzceltā Finanšu ministrijas ēka, kas aizņem veselu kvartālu (arhitekts Aleksandrs Klinklāvs)