Vangaži – Carnikava
27 km garais ceļa posms no Vangažiem uz Carnikavu sākas Vangažu pilsētas centrālajā laukumā. Ceļš ir viegli ejams, tā pirmā daļa ved pa dažādiem lauku un gājēju ceļiem, bet otrā daļa – pa Gaujas dambi, tādēļ iespēja nomaldīties no ceļa ir visai maza.
Lai arī Pierīga ir salīdzinoši visai blīvi apdzīvota un ceļš ved cauri vairākām apdzīvotām vietām, tas nenozīmē, ka ceļā nāksies nemitīgi saskarties ar urbāno civilizāciju visās tās izpausmēs. Tieši pretēji – ceļš apiet visus mūsdienu civilizācijas tempļus, tādēļ ar pārtiku un dzeramo ūdeni nepieciešams apgādāties pirms ceļa.
Tāpat jānorāda, ka aiz Gaujas atrodas Ādažu militārais poligons, tādēļ dobji būkšķi pamalē ne vienmēr liecina par negaisa tuvošanos, bet helikopteru traukšanās pa debesīm nenozīmē, ka tuvumā noticis kāds negadījums un helikopteri steidzas glābt cietušos.
Ja rodas jautājumi par konkrēto posmu vai arī nepieciešama palīdzība uz ceļa to veicot, lūdzu zvaniet uz SOS tālruni +371 29412855 Ruta
Ceļu sākam Vangažu centrālajā laukumā un dodamies pa Gaujas ielu laukā no pilsētas. Taču nevajag ļauties gludā, bruģētā gājēju celiņa vilinājumam doties pa to līdz galam, jo jau pēc 200 metriem mums vajadzēs nogriezties no tā pa labi uz Priežu ielu. Līdzās krustojumam redzam modernā stilā celto Vangažu kristīgās draudzes namu, ko rotā liels krusts uz ēkas fasādes. Asfaltētais ceļš mūs ieved mežā un nedaudz vairāk kā pēc kilometra tas izved laukā mūs uz privātmāju un mazdārziņu kolonijā Vangažu nomalē. Turpinām iet pa asfaltēto Priežu ielu līdz pēc 400 metriem iela nozarosies pa kreisi. Ceļš tālāk uz priekšu ved uz uzņēmumu „Vangažu avots”, bet mēs izvēlamies doties pa kreisi, turpinot iet pa Vangažu ielu. Pēc 300 metriem krustojumā asfaltētā iela strauji nolieksies pa kreisi, bet mums jāturpina doties taisni pa grants ceļu un vēl pēc 100 metriem redzam ceļazīmi, ka izejam laukā no Vangažiem.
Turpinām iet taisni pa grantēto ceļu, kas, izmetis pāris līkumus, pēc nedaudz vairāk kā kilometra ieved mūs Āņos un Ādažu novadā. Dodamies tālāk pa Stempju ceļu, kas pēc vairāk kā puskilometra strauji pagriežas pa kreisi, bet nedaudz tālāk – strauji pa labi (aiz pagrieziena ir ceļa zīme, ka smagajām mašīnām ceļš ir slēgts), un turpmākos 1300 metrus pa nedaudz līkumainu, bet taisnu ceļu aizved līdz Stempju ceļa galam. Te krustojumā griežamies pa labi, pa grantēto ceļu dodamies uz priekšu un pēc 100 metriem atkal nonākam. Āņos. Grantēto ceļu nomaina asfalts un ceļš gar pompozo Āņu jaunbūvju ciematu pēc 700 metriem ieved mūs Garkalnē.
Atšķirībā no Āņiem apbūve te ir retāka, asfaltētais ceļš vienu brīdi pietuvojas pavisam tuvu Gaujai, tad tālāk tas apliec pakava formas ezeriņu, ved gar zirgu audzētavu, gar a la historisma stilā celtu fermu, līdz beidzot aizved mūs līdz Garkalnes ciema centram ar autobusa pieturu, ziņojumu dēli un baznīcu. Baznīcas kalnā varam atpūsties un pēc atpūtas atkal turpināt ceļu pa asfaltēto autoceļu. Taču šoreiz nav jāseko asfaltam, bet pēc 500 metriem, kur aiz autobusa pieturas pa labi nogriežas Ošlauku ceļš, mēs griežamies uz Ošlauku ceļu, Grantētais lauku ceļš cauri pļavām, laukiem un lauku sētām pēc divarpus kilometriem atkal izved pie asfaltēta ceļa un te griežamies pa labi. Asfaltētais ceļš izved mūs līdz Baltezera kanālam, tad kādu brīdi iet gar kanālu, līdz tas pagriežas pa labi un pāri tiltam šķērso kanālu. Šķērsojam kanālu arī mēs un ieejam Ādažos.
Ceļš pa Podnieku ielu ved mūs gar Podniekiem (sic! – Ēkā ar milzu skursteni ir iekārtots pārtikas veikals – pirmais, ja ne vienīgais, kas ir šīsdienas ceļa malā). Aiz tās uzreiz griežamies pa labi un turpinām ceļu pa Krastupes ielu. Šķērsojam Ūbeļu ielu, pa labi paliek daudzstāvu dzīvojamās mājas, kreisajā pusē redzama ūdenstilpne. Apmēram pēc 400 metriem dodamie pa kreisi, pa galveno ceļu ( Dadzīšu iela ). Pēc 30 metriem griežamies atkal pa kreisi pa Vēja ielu iekšā savrupmāju rajonā. Pa smilšaino Vēju ielu turpinām iet taisni līdz tā atduras pret privātās teritorijas žogu, pagriežamies nedaudz pa kreisi un uzreiz pa labi turpinot iet pa Vējupes ielu. Pie zīmes Vējupes iela 50 griežamies pa kreisi. Gar mājām “Dāboliņi” pa skaistu meža ceļu turpinam līdz nākošās privātmājas vārtiem. Te gar pašu žogu mežā ievijas taciņa, pa kuru ejot nonākam ūdenstilpnes krastā. Pagriežamies pa labi nekur nenovirzoties ejam taisni līdz ir sasniegta Ādažu pludmale un bārs “Kontiki”. Te var garšīgi papusdienot. Ja atpūta nav vajadzīga ejam taisni pāri pludmalei akmens skulptūras Plostnieks virzienā, gar otru ēstuvi “Mario Pizza & Pasta” līdz izejam uz Gaujas ielu. Nedaudz pa labi pie Ādažu domes ēkas ir gājēju pāreja, šķērsojam ielu. Pa kreisi paliek apļveida krustojums kuru šķērsojot taisni var aiziet uz Ādažu centru ar daudziem veikaliem un kafejnīcām. Vai ejot tālāk pa Gaujas ielu līdz Rīgas gatvei, tad pāri šosejai pa gājēju tiltu, turpinot pa Inču ielu, Atara ceļu nonākt līdz Zelta ielai – naktsmītnei Vijas māja.
Taču mēs turpinām ceļu gar Ādažu domes ēku. Līdzās ēkai ir neliels skvērs un mēs jau redzam Gaujas dambi uz kuru augšā ved taciņa. Kāpjam augšā uz dambja un… turpmākos 6.5kilometrus ejam pa gājēju taku, kas iemīta uz dambja. Nekādi krustojumi, nekādi pagriezieni – ejam tikai pa dambi. Takas pēdējais pusotrs kilometrs ir plats, grantēts ceļš pa dambja virsmu. Īsi pirms Via Baltica no grantētā ceļa pa labi atzarojas taka, kas ieved piekrastes mežiņā. Ejam pa taku, kas gar autoceļu aizved mūs līdz Gaujai un tālāk pa tilta apakšu aizved mūs autoceļa otrajā pusē. Otrpus tiltam nonākam neapdzīvotas viesu nama teritorijā, taču mēs te neuzkavējamies, bet šķērsojam pagalmu un dodamies uz Gaujas krastu, kur gar upi ved taciņa. Ja negribas šķērsot pagalmu, var apiet viesu namu un atkal uzkāpt uz Gaujas dambja un turpināt ceļu pa to. Taciņa gar Gauju izved cauri vienkārši iekārtotai atpūtas vietai un drīz vien uzved mūs uz Gaujas dambja, pa kuru turpinām ceļu. Taka uz dambja ved gar Carnikavas privātmājām un pēc 3 kilometriem sasniedz dzelzceļa tiltu. Pa tilta apakšu nonākam tilta otrajā pusē un uzreiz griežamies pa kreisi, kur pie dzelzceļa uzbēruma iekārtota auto stāvvieta un redzamas ielas. Redzam arī zālāju, kurā rotājas neliels, pelēks koka dēļu namiņš. Tā ir Carnikavas Laivu māja, kur savu mājvietu ir iekārtojusi vietējā evaņģēliski luteriskā draudze. Dodamies uz Laivu māju.
Ceļš ir laimīgi pabeigts.
