Modrītes stāsts

Labdien! Vēlos pievienot savu stāstu par Camino. Vairumam cilvēku Santjago ceļš saistās ar tā saucamo „Franču ceļu”, no kā apzināti esmu vairījusies. Nav labāku vai sliktāku maršrutu, jo katram ir savs ceļš ejams. Par manējiem ir kļuvuši maršruti ar sākumu Lisabonā (Portugāļu ceļš, 2017) un Seviļjā (Via de la Plata, 2019). Visvērtīgākais ir viss tas, ko nevar nopirkt par naudu: patiesa sirsnība un vietējo iedzīvotāju izpalīdzība; jaunas tikšanās, kad svešinieki kļūst par savējiem, un prieks par negaidīto atkalsatikšanos Ceļā; draudzīgās vakariņas, joki un smiekli, Camino piedzīvojumu stāstiņi un piederības sajūta vienai lielai savējo kopienai – tu neesi viens pat tad, kad ej viens. Iet Camino – tas ir piedzīvojums un jauna pieredze, ko tikai tādā veidā var iegūt, un, ticiet man, nevienā brīdī, pat tad, kad ir grūti, tās nav mocības. Tas ir fantastisks un vārdos neizstāstāms piedzīvojums, tikai vienmēr ar nedaudz skumjām beigām – ar šķiršanos no Camino draugiem. Sākumā es nespēju to saprast, bet tagad saprotu, kāpēc daudzi no Ceļā sastaptajiem iet savu otro, trešo vai ceturto Ceļu. Kaut kas visā tajā Camino būšanā tomēr ir un, ja to sajūt, tad… Buen Camino!