Aijas stāsts

Ceļš uz Ceļu

Mana tikšanās ar Camino nāca pamazām. Kāda sen noskatīta filma, kaut kur dzirdēti piedzīvojumu stāsti – tas viss rezultējās ilgos, bet neauglīgos prātojumos par to, cik gan lieliski būtu pašai doties šādā piedzīvojumā. Traucēja visādi “bet” – vienai iet bail, piemērotas kompānijas nav, tas būs dārgi, tik garu atvaļinājumu darbā nedos… Līdz piepeši 2017.gada sākumā visi puzles gabaliņi sastājās savās vietās. Atradās ij ceļabiedrs, ij līdzekļi, ij it kā pilnīgi neiespējamais mēnesi garais atvaļinājums.

Un lūk, 2017.gada jūnijā, kopā ar draugu, kuru pazīstu vien dažus mēnešus, es stāvu Saint-Jean-Pied-De-Port, vietā, kur sākas populārākais no Camino – Franču Ceļš. Plecos ir ar Sv.Jēkaba simbolu – gliemežvāku – rotāta mugursoma, dvēselē piedzīvojumu alkas cīnās ar zināmām bažām par to, kas nu būs. Bija viss! Karstums un lietus, greznas katedrāles un kleķa būdiņas, improvizētas tautasdziesmas un asaras, kalni un nebeidzami plašumi, brīnumaini saullēkti, vīna avotiņš, Jāņu svinēšana Ceļā un pat salauzts kājas pirksts.

Pēc Ceļā pavadītajām 26 dienām un pievarētajiem gandrīz 900 km līdz Santiago de Compostela un tālāk, līdz Finisterei, pēc visiem piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem un teju neticamajiem Ceļa brīnumiem es atgriezos mājās… Nē, nevarētu teikt, ka gluži kā cits cilvēks. Tomēr zināmas pārmaiņas bija notikušas. Ceļš nu vijās arī caur manu sirdi.

2018.gadā, jau ar zināmu pieredzes bagāžu, nogāju pēdējos 120 km pa Porto Ceļu, no A Ramallosa, Nigran. Šis gājiens bija īpašs ar to, ka mans ceļabiedrs bija tēvs, kam tobrīd jau apritēja 72 gadi. Tieši vecāki ir tie, kam varu pateikties par mīlestību uz dabu un ceļojumiem, par to, ka iemācījuši mani redzēt pasaules skaistumu vissīkākajās izpausmēs. Nu man bija dota iespēja dalīt šo Ceļu ar vienu no viņiem, pasniegt to kā pateicības dāvanu, un tas bija mierīgs, skaists un bezgala sirsnīgs ceļojums.

Camino Latvia

2019.gads pienāca ar apziņu, ka šoreiz Camino izpaliks. It kā skumji, un tomēr tā bija mana izvēle – bija radušies jauni mērķi un izaicinājumi, un apzinājos, ka visu paspēt nevaru. Tomēr Ceļam bija savs nodoms, tas netaisījās laist mani vaļā. Kaut kad gada sākumā Facebook pamanīju ziņu, ka Latvijā taps Camino de Santiago un visi interesenti ir aicināti uz sapulci. Tas bija kā zibens no skaidrām debesīm, tāda iespēja! Un tomēr, vēl stundu pirms pasākuma es svārstījos – iet, neiet..? Tur noteikti būs gudri, varoši, izcili cilvēki (jo tikai tādi, manuprāt, varētu ķerties pie šādas idejas realizēšanas). Ko tur darīt man? Es taču neko neprotu, nebūšu noderīga. Bet Ceļš uzstājīgi aicināja, es atsaucos – un nenožēloju ne mirkli.

Tagad pagājis jau pusotrs gads kopš tā brīža, ir pilnībā gatavs 132 km garš Camino Latvia posms Rīga – Žagare, notiek cītīgs darbs pie posmiem Valka – Rīga un Rīga – Skaistkalne. Man apkārt patiešām ir gudri un varoši cilvēki, kuriem Ceļš, tāpat kā man, ir izvijies caur sirdi, kuri deg par šo ideju. Tā ir ļoti laba sajūta, būt vienai no šādas saimes, gūt jaunu pieredzi, dalīties priekos un kopā cīnīties ar nebūšanām, kuras, protams, arī gadās. Un izrādās, ka arī man ir Camino tapšanai nepieciešamās prasmes – māka apieties ar gpx trekiem un kartēm – kuras cītīgi attīstu darba procesā.

Tā nu 2019.gads pavadīts darbā, ir pienācis 2020.gada jūlijs. Mēs, trīs piligrimi – es, mans draugs un tēvs – atkal stāvam uz Ceļa, nu jau pie mūsu pašu Sv.Jēkaba katedrāles Vecrīgā, gatavi sešās dienās veikt attālumu no Rīgas līdz Žagarei. Man atkal plecos ir tā pati mugursoma ar gliemežvāku, bet tagad sirdī ir pilnīgs miers un paļaušanās uz to, ka viss būs tieši tā, kā tam jābūt. Bruģī pie Sv.Jēkaba katedrāles iestrādātais bronzas gliemežvāks šo sajūtu padara vēl nesatricināmāku.

Maršruts un marķējums

Pusotrs gads patiešām nav pavadīts dīkā – mūsu mājaslapā caminolatvia.com ir atrodams detalizēts katra posma maršruta apraksts, kā arī treks gpx formātā, ko ērti lejuplādēt un lietot savā viedierīcē. Mūsu gājiena laikā ik pa brīdim ielūkojos gan trekā, gan aprakstā, kas abi, man par lielu prieku, atbilda dabā redzamajam. Tomēr Camino raksturo tieši ceļazīmes – dzeltenās bultas un gliemežvāki, kas visā pasaulē piligrimiem norāda pareizo virzienu uz Santiago de Compostela. Ir pielikts ne mazums pūļu, lai tāds taptu arī pie mums. Latvijā marķējums ir visdažādākais, atkarībā no tā, par ko mūsu Asociācijai ir izdevies vienoties ar vietējām pašvaldībām un citām atbildīgām institūcijām. Ejot pa Camino Latvia, Ceļu rāda gan visai cienīga skata brūni ceļa stabi ar bultu un gliemežvāku, gan zīmes uz mūsu pašu uzstādītiem putnubūrīšiem, gan necilas uzlīmes, gan pavisam vienkāršas dzeltenas lentas. Jā, marķējums ne tuvu nav tik spilgts un uzkrītošs kā Spānijā vai pat kaimiņzemē Lietuvā, tomēr it visur tas, kurš meklē, pamanīs zīmi – nāc, Ceļš ir te.

Gribu piebilst, ka arī ceļa segums un ainavas ir gana daudzveidīgi. Jebkuram, kam šķiet, ka Latvija ir maza, garlaicīga valsts, kurā īsti nav, ko redzēt, varu tikai ieteikt iziet mazliet pastaigāties par Camino Latvia – dažu dienu laikā šis priekšstats noteikti mainīsies.

Naktsmājas

No Rīgas līdz Žagarei ir seši Ceļa posmi, līdz ar ko mums savā gājienā bija iespēja iepazīties ar sešām naktsmītnēm. Varbūt esmu subjektīva un manu vērtējumu ietekmēja dienas beigās jūtamais nogurums, tomēr visas tās man šķita lieliskas, katra savā ziņā. Nakšņojām gan ērtās gultās, gan uz matračiem pirts mājā, gan kopmītnes tipa viesnīcā, gan kempinga mājiņā, bet visur saimnieki bija ļoti laipni noskaņoti, visur bija pieejama ceļiniekam tik nepieciešamā karstā duša, un dažās vietās pat saimnieku gatavots gards cienasts. Īpaši atmiņā palikušas “Tīreļu Stallī” baudītās restorāna cienīgās vakariņas un brokastis, kā arī spodrā un jaukā “Albergue Livberze” – pirmā Latvijas īstā alberģe, kuras saimniece, kas pati izstaigājusi Spānijas Ceļus, ir visu iekārtojusi atbilstoši piligrima vajadzībām.

Galvenais, ko vajadzētu ņemt vērā attiecībā uz naktsmājām – tās noteikti jārezervē iepriekš. Spānijā piligrims var, principā, īpaši nedomāt, kur pārlaist nakti – tur Camino apkalpojošā sfēra ir ļoti attīstīta, praktiski jebkurā apdzīvotā vietā ir kaut kāda nakšņošanas iespēja. Latvijā jārēķinās ar to, ka vietu nemaz nav tik daudz un tās var būt aizņemtas. Camino Latvia mājaslapā ir atrodami visu pagaidām apzināto naktsmāju kontakti, tādēļ, parūpējoties par šo lietu savlaicīgi, problēmu nebūs.

Garīgā pieredze

Tas, kas visai nopietni atšķir Svētā Jēkaba Ceļu jeb Camino de Santiago no jebkura cita treila vai takas, ir nopietns vēsturiskais mantojums un bagātīgā garīgā “bagāža”. Pie kam neviens nepieprasa un neuzstāj, lai ceļinieks būtu kristīts vai iesvētīts – garīgums vienkārši ieskauj Tevi kā gaiss, ko elpo, tas ir visapkārt. Uzsākusi savu pirmo Camino pilnībā kā tūrists, bez jebkādas reliģiozas pieredzes, varu ar pilnu pārliecību teikt, ka Ceļš mani ir garīgi bagātinājis, tas ir devis man citu skata punktu, un šis process turpinās. Spānijā, kas ir ļoti ticīga valsts, vienkārši nevar ignorēt šo būtisko Ceļa sastāvdaļu. Un arī pie mums, Latvijā, kur ticības lietas netiek paceltas gluži valsts līmenī, tai ir liela nozīme. Savā Camino Latvia gājienā gan paviesojāmies Betānijas Dominikāņu māsu Sv.Jāzepa klosterī, gan apmeklējām vairākas baznīcas, tostarp Bērzes luterāņu baznīcu, iepriekš sarunājot tikšanās ar draudžu priekšniekiem. Tā bija necerēti interesanta pieredze. Atskārsme, ka klosterim nav obligāti jābūt vietai, kur drūmi klīst melnā tērpti stāvi – jo Tevi satiek smaidīgas, viesmīlīgas māsas, kas ar lielu mīlestību un arī ar lielu humoru runā gan par ikdienišķām, gan par garīgām lietām. Tas, ka daudzos lauku nostūros tieši baznīca, draudze ir tā vieta, kur rosīgi cilvēki darbojas, neļaujot visam aiziet nebūtībā.
Var jau vienkārši paiet garām tai baznīcai, steidzoties tālāk, tomēr iesaku – ieej. Ļauj sev kaut vai mirkli atpūtas nogurušām kājām, varbūt, ka gūsi arī ko vairāk.

Ko gribu novēlēt Tev, kas vēl tikai grasās doties Ceļā? Negaidi brīnumus, neceri uz kādām īpašām pārmaiņām vai atklāsmēm. Vienkārši uzvelc ērtus apavus, ņem savu mugursomu un ej. Ceļš pats izlems, kas Tev vajadzīgs un iedos tieši to. Tikai esi gatavs pieņemt, esi atvērts un nenoraidi dāvanas, kas Tev tiks sniegtas – lai kādas tās arī nebūtu.

Buen Camino!

Ar sveicieniem, Aija