Ikšķiles baznīcas drupas uz Sv. Meinarda salas

Ikšķile ir pilsēta un novada centrs Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas, ko var uzskatīt par vienu no senākajām pilsētām Latvijas teritorijā. Ikšķile kļuva par Livonijas bīskapijas centru 1185.gadā. Ikšķiles baznīcas drupas – senākās mūra ēkas drupas Latvijā, kas atrodas uz nelielas saliņas, Sv. Meinarda salas, mākslīgi radītā Rīgas HES ūdenskrātuvē. Ikšķiles baznīca celta 1185.g. bīskapa Meinarda vadībā, pārbūvēta 1879. – 1881.g., sagrauta 1916.g. Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzplūdināšanas 20. gadsimta 70. gados to apņem HES ūdeņi.
Mūsdienās drupas iekonservētas, virs tām uzbūvēta jumts, sala nostiprināta. Uz salas atrodas arī akmens altāris (tēlnieks J.Karlovs) un 10m augsts metāla krusts (tēlnieks E.Samovičs).
Mūsdienās, lai apskatītu celtnes drupas, uz salu var nokļūt ar laivu, taču Rīgas HES ūdenskrātuves ūdens līmeņa pazemināšanas laikā, līdz baznīcas drupām, iespējams, aiziet sausām kājām pa bijušo ceļa vietu, kam abās pusēs saglabājušies vecās koku alejas celmi.