Cathy (ASV) stāsts

Pagājušajā pavasarī ejot vienu no Camino maršrutiem Spānijā es satiku piligrimu no Latvijas – Ritu, ar kura ātri sadraudzējāmies. Viņa man stāstīja par Sv. Jēkaba ceļu Latvijā. Es biju manāmi ieintriģēta. Beidzot, šīs vasaras sākumā nolēmu doties uz Latviju. Vietu, kuru iepriekš tik tikko varēju atrast kartē. Un tas bija lielisks lēmums! Pēc daudziem iepriekš veiktiem svētceļojumiem Spānijā, Itālijā un Francijā, es ar nepacietību gaidīju šo jauno piedzīvojumu, kad atkal katru dienu varēšu būt dabā vienatnē ar savām domām, sajūtām un izaicinājumiem. Kad būs iespēja patiesi izdzīvot mirkli un kad dienas mērķis būs pavisam vienkāršs – iešana, savas izturības pārbaude,  nezināmās apkārtnes vērošana un piedzīvojuma baudīšana. Manuprāt, tas ir labākais veids, kā iepazīt valsti, kultūru, cilvēkus un dzīvi.
Patīkamās lietas: Latvijas skaistums ir visur, sākot no ziediem piepildītām pļavām  līdz neskartiem mežiem, purviem (ar ļoti lieliem odiem 😊), dzidriem ezeriem un jūras varenībai . Skati un ainavas bija daudzveidīgas un reti kas lika vilties. Latvijas vēstures un kultūras, kā arī latviešu viesmīlības iepazīšana bija mana ceļojuma lielākais ieguvums. Man īpaši patika tautiskie rituāli ap Saulgriežu svētkiem, interesantās tradīcijas un tautas tērpi, kā arī Ritas margrietiņu vainagu pīšanas prasmes!  Apbrīnojamā saikne ar dabu, spēcīgu sieviešu svētku svinēšana bija iedvesmojoša un viesa bijību. Iespēja satikt Ritas latviešu draugus, kad viņi mūs sagaidīja vakaros, sniedza papildu ieskatu latviešu tautas vēsturē, paražās, uzturā un kaislībās. Man viss patika! (izņemot rozā zupu) Rotaļīgumu un īpašu prieku pastaigai piešķīra arī dienas kopā ar Ritas mazdēlu Gustavu. Viņš bija pārsteidzošs, tikai 11 gadus vecs, ceļotājs. Kristīne, vēl viena latviešu draudzene un pārgājiena biedre, man ļoti palīdzēja valodas apguvē. Es ļoti augstu vērtēju viņas pūles sazināties ar mani angļu valodā un pastāvīgi nenogurstoši tulkot. Paldies! Visbeidzot man jāpiemin Rīgas pilsēta. Tā ir skaista vieta – ideāls vecā un jaunā sajaukums. Man patika staigāt apkārt, vērot cilvēkus, iepirkties, ēst un baudīt pilsētas šarmu.
Ne tik ļoti patīkamās lietas: Mana visnepatīkamākā Camino piedzīvojuma daļa bija garie, nogurdinošie grants ceļu posmi. Es zinu, ka tie bija nepieciešami, lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B, bet man bieži tie šķita garlaicīgi un vienmuļi. Es vienmēr priecājos, kad nonācām kādā jaunā reljefā. Domāju, ka veikt šo pastaigu bez Ritas organizācijas, vadības un atbalsta man kā angliski runājošai personai no ASV būtu bijis liels izaicinājums. Visbeidzot jāpiemin, ka uz ceļa mēs diemžēl nesatikām citus piligrimus. Es to vērtēju gan kā pozitīvu, gan kā negatīvu faktoru. Reizēm ir patīkami būt vienam pasaulē bez nemitīgiem traucēkļiem. Nav jādomā ne par vienu citu, nav jāsteidzas kaut ko paveikt, laiks pieder tikai sev. Bet no otras puses,  ir patīkami satikt citus cilvēkus no dažādām vietām, dalīties stāstos, izjust sapratni un kopā svinēt katras dienas gājiena sasniegumus vai neveiksmes.
Secinājumi: Šī bija pieredze, kuru es vienmēr novērtēšu! Atmiņas par gājienu pa Camino Latvija vienmēr raisa smaidu sejā un siltu sajūtu sirdī. Jāatzīst, ka tas iespējams ir vairāk saistīts ar Ritu, Gustavu un Kristīni (īpaši Ritu), nevis reālu fizisko pastaigu un iepriekš nezināmas valsts un kultūras izzināšanu. Vai es atgriezīšos? Droši vien nē, bet tagad es jūtu saikni ar cilvēkiem un valsti, kas man iepriekš bija pilnīgi sveša. Paldies par šo ceļojumu!
Tiekamies ASV. . .

+11