Zinātņu akadēmijas augstceltne

Zinātņu akadēmijas augstceltne ir 21 stāvu augsta biroju ēka Rīgā, kas tiek uzskatīta par pirmo augstceltni Latvijā. Augstceltnes projektēšana un arī celtniecība sākās 1951. gadā, bet ēka tika pabeigta 1958. gadā, tomēr pilnībā ēka tika uzskatīta par pabeigtu tikai 1961. gadā. Tās arhitekti ir Osvalds Tīlmanis, Vaidelotis Apsītis un Kārlis Plūksne.
Sākotnēji ēka tika projektēta kā Kolhoznieku nams, bet pēc celtniecības pabeigšanas tā tika nodota LPSR Zinātņu akadēmijas rīcībā. Augstceltņu būvniecības praksē Zinātņu akadēmijas ēkā pirmo reizi PSRS tika lietotas saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Kompozicionālā uzbūve ar kāpņveida formu salikumu bija tuva daudzajām tālaika augstceltnēm, tomēr arhitekti mēģināja pielāgot ēku Vecrīgas torņu smailēm. Ārējā apdarē izmantotas dabiskā un mākslīgā akmens plātnes, kuras sūtītas no Krievijas — katra iepakota atsevišķi polietilēna plēvē.