Valmiera – Caunītes
Posma konsultants – Sarmīte, WhatsApp vai SMS, +371 29119121, e-pasts: lacesarmite@gmail.com
Valmiera – 4 km Gaujas tilts – 17 km Caunītes
21 km garais ceļa posms no Valmieras uz Caunītēm sākas Valmierā no Sv. Sīmaņa baznīcas un ved gar Gauju uz Gaujas Nacionālo parku – vārda tiešajā un pārnestajā nozīmē mežā iekšā, jo Gaujas labais krasts starp Valmieru un Cēsīm ir maz apdzīvots, un lielāko daļu šīs teritorijas klāj mežs. Veikalu un ēdināšanas vietu pa ceļam nav, tādēļ Valmierā ir jāsarūpē līdzi ņemšanai pārtika vismaz pusotrai dienai un dzeramais ūdens vienai dienai. Tāpat jāņem vērā, ka pa ceļam aiz Valmieras apvedceļa nebūs tiltu pāri Gaujai. Taču šis ceļa posms nebūs pavisam vienmuļš meža ceļš . Pa ceļam būs iespēja apskatīt vienu no skaistākajiem Latvijas dabas pieminekļiem – Sietiņiezi, lielāko baltā smilšakmens atsegumu Baltijā.
Pirms doties ceļā, tirdzniecības centrā „Valeta” (pa labi pretī Sīmaņa baznīcai), vai „Rimi” (pāri gājēju tiltam pa kreisi no ceļa) uzpildām pārtikas un ūdens krājumus un dodamies ceļā.
No Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas dodamies pa kreisi uz skatu laukuma pusi. No tā, pa labi, aizvijas taka gar Gauju. Ejam pa to taisni līdz nonākam līdz Cēsu ielai, tad griežamies pa kreisi tilta virzienā. Kolīdz pārejam pāri tiltam, kreisajā pusē ir kāpnes uz leju. Dodamies pa tām lejup, griežamies pa kreisi zem tilta pa taku un ejam taisni starp Gauju un uzņēmuma Valpro teritorijas žogu.
Pēc 1.6 km, pirms grāvja un akmens krāvuma, taka met līkumu pa kreisi, turpinām iet pa to, līdz pēc 300 m sasniedzam Dzelzs tiltu pār Gauju. Varat uzkāpt augšā un to apskatīt. Bet maršruts turpinās pa smilts ceļu nedaudz pa labi zem tilta un tad taisni.
Apmēram pēc 1,1 km iznākam laukumā, tieši pretī TV tornim otrpus Gaujai, sānceļš aizvijas pa kreisi, bet turpinām ceļu taisni un nākošajā ceļu sazarojumā turamies pa labi visu laiku ejot gar Gauju. Ceļš pamazām pārtop par taku.
Pēc 1,4 km, sasniedzot nākošo tiltu, jums jāizlemj, kā doties tālāk līdz Cēsīm – pa Gaujas labo vai kreiso krastu (alternatīvais variants).
Turpinot ceļu pa Gaujas labo krastu uz Caunītēm aiz tilta nedaudz paejam gar apvedceļu, un pirmajā krustojumā ar asfaltēto ceļu griežamies pa kreisi. Tālāk ejam pa asfaltēto ceļu, pa ceļam šķērsojot Jumaras upīti, līdz pēc kāda laika sasniedzam noliktavu un ražotņu angārus. Dodamies tālāk autobusa pieturas virzienā (pietura „Byko-Lat”) un īsi pirms pieturas griežamies pa kreisi, kur pāri pļavai ved lauku ceļš. Ejot pa šo ceļu, pēc 600 metriem šķērsojam grants ceļu, bet turpinām iet taisni mežmalas virzienā. Paejam apmēram 100 metrus pa mežmalu un tad, sekodami iemītajai takai, griežamies pa kreisi mežā iekšā. Ar šo brīdi mēs pazūdam no civilizācijas, un turpmāk cilvēkus satiksim tikai pie Sietiņ ieža, ja neskaita kādu nejauši satiktu sēņotāju, ogotāju, velobraucēju vai citu ceļa gājēju. Vai retu zemnieku saimniecību meža klajumos.
Ieejot mežā, mūsu ceļš sākotnēji ved pa t.s. Barona taku (dabā nav iezīmēta, taču dažās kartēs dots šāds takas apzīmējums). Pēc 100 metriem taka griežas pa kreisi, kur tā paliek šaurāka un, nelielus līkumus mezdama, aizved mūs līdz nākamajam krustojumam, kurā griežamies pa kreisi (ceļa zīme norāda virzienu uz dabas vērošanas taku). Otrs ceļa rādītājs rāda, ka līdz Valmierai (mēs no šīs puses esam atnākuši) ir 4 kilometri, taču tas ir attālums līdz pilsētas nomalei. Mēs esam nogājuši divreiz vairāk.
Taka sākotnēji ved lejup, tad griežas pa labi un kādu laiciņu ved taisni uz priekšu. Ja mežā dzirdat cilvēku balsis, tad nav jāmēģina saskatīt, no kurienes nāk šīs skaņas, jo te garām plūst Gauja, kas šajā upes posmā ir populāra laivošanas un plostošanas vieta, tādēļ skaņas visticamāk nāk no upes. Dažviet takas kreisajā pusē starp kokiem ir saskatāma pati Gauja. Pēc apmēram 500 m taka griežas pa kreisi līdz noved pie nākamā krustojuma, kur griežamies pa kreisi uz Sietiņieža pusi. Taka ved gar dziļu graviņu kreisajā pusē un izved līdz meža pļaviņai, kur atrodas zemnieku saimniecība „Strautnieki”. Gar mežmalu dodamies tālāk uz priekšu līdz zemes ceļam, kas ved uz saimniecību. Te griežamies pa kreisi un izvēlamies ceļu, kas tālāk ved pa labi gar saimniecību un ieved mūs no jauna mežā. Pa meža ceļu dodamies taisni. Pēc neilga gabaliņa ceļu krustojumā ejam taisni, tad nākamajā nogriežamies pa labi, bet vēl pēc 200 metriem griežamies pa kreisi un dodamies uz priekšu pa platu meža ceļu, nekur nenogriežoties. Pēc pusotra kilometra sasniedzam vēl vienu meža pļaviņu, kur iebrauktais ceļš griežas pa labi, taču mums ir jāiet taisni uz priekšu, kur nākamajā pļaviņā atrodas nākošā zemnieku saimniecība. Pa meža malu turpinām ceļu gar māju pagalmu un saimniecību līdz pēc kādiem 600 metriem atkal sasniedzam mežu.
Šaurā taka nedaudz tālāk atkal pāriet platākā meža takā. Turamies pie platās takas, ejam taisni uz priekšu un pēc kilometra sasniedzam nākamo salu meža vidū, kur atrodas vairākas zemnieku sētas. Ejam pa lauku ceļu mežmalā taisni uz priekšu pusotru kilometru, kamēr ceļš atkal ieved mežā. Nelielu gabaliņu tālāk tas noliecas pa labi gar graviņu, un drīz vien mēs kreisajā pusē aiz kokiem jau varam saskatīt automašīnu stāvlaukumu un dzirdēt cilvēku balsis. Nedaudz tālāk taka krustojas ar mašīnu ceļu, kas ved uz Sietiņieža stāvlaukumu. Te beidzas jau minētā Barona taka. Griežamies pa kreisi un nonākam arī mēs pie Sietiņieža.
Labiekārtotajā Sietiņieža atpūtas laukumā varam atpūtināt kājas, apēst pusdienu maizītes un apmeklēt labierīcības.
Pirms doties pie Sietiņieža, ir vērts nokāpt pa trepēm laukuma sākumā līdz Gaujai, kur paveras skats uz skaistajām atsegtajām smilšakmens klintīm, kas netālu esošā Sietiņieža dēļ, ir palikušas bez pienācīgas uzmanības.
Pēc atpūtas dodamies tālāk pa Gaujai tuvāk esošo labiekārtoto, nožogoto gājēju taku apskatīt baltās Sietiņieža klintis. Veldzējuši acis ar skaistajiem skatiem, ejam augšup Gaujas stāvajā krastā un turpinām iet taisni tālāk gar upi. Platā meža taka pēc nedaudz vairāk kā kilometra noved līdz viegli aizaugušam meža ceļam (kartēs tas iezīmēts kā oficiāls autoceļš). Griežamies pa kreisi un turpinām iet pa šo meža ceļu. Pēc neilga laika sasniedzam vēl vienu meža pļaviņu, kur ir divas zemnieku saimniecības. Turpinām iet pa ceļu gar meža malu (ceļš te dažviet jau ir pārveidojies par taku), ieejam atkal mežā, bet pēc neilga laiciņa iznākam nākamajā meža klajumā, kur turpinām iet taisni uz priekšu gar mežu līdz sasniedzam krustojumu, kur iebrauktais ceļš ved pa labi, taču pa kreisi aiziet mazāk iebraukts ceļš. Mums jāiet pa šo mazāk iebraukto ceļu, un aiz krustojuma jāgriežas pa kreisi, kur ceļš gar meža malu ved uz zemnieku saimniecību. Drīz vien mēs sasniedzam ceļu krustojumu, kur satiekas riteņbraucēju ceļi no Cēsīm un Valmieras. Pāri krustojumam ceļš turpinās uz „Caunītēm”, kas ir mūsu šī ceļa posma galapunkts.
