Zaigas stāsts

Man ir septiņdesmit viens gads, un kopš gadiem sešiem esmu „inficējusies ar camino bacili”. Tagad  camino ir mana dzīve.
Pirmajā svētceļojumā uz Santjago de Kompostela devos sešdesmit sešu gadu vecumā. Bez pieredzes, bez jebkādas sagatavošanās. Biju prom piecdesmit piecas dienas…
Parasti eju vienatnē un esmu izstaigājusi daudzas valstis, neskaitāmus ceļus. Esmu redzējusi svešas zemes, iepazinusi viņu kultūru un tradīcijas, satikusi simtiem cilvēku no visas pasaules. Ceļš ir iemācījis sajust sevi un pasauli kā vienu veselu, iemācījis pieņemt un iemīlēt sevi un citus cilvēkus tādus, kādi mēs esam.
Ceļš ir iedvesmojis mani rakstīt, gleznot… Pirmā manis uzrakstītā grāmata „Mans ceļš” ir devusi iedvesmu un drosmi doties ceļā uz Santjago de Kompostela daudzus jo daudzus cilvēkus.
Esmu lepna, ka arī Latvijā top Santjago ceļš, kas ļaus mūsu zemei ar tās bagāto kultūras mantojumu, reliģiskajām, vēsturiskajām un gastronomiskajām tradīcijām,  neaprakstāmi skaisto dabu un  sirsnīgajiem cilvēkiem iekļauties un izskanēt kā brīnišķīgai simfonijai visā vēsturiskajā  Eiropas Svētā Jēkaba ceļā.
Buon camino!