Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca

Skaistkalnes baznīca ir viena lielākajām un krāšņākajām Latvijas lauku baznīcām.
Lielā balti krāsotā trīsjomu bazilika, kuras rietumu galā līdz sagraušanai Otrā pasaules kara laikā pacēlās divi iespaidīga izmēra torņi, bija viena no pirmajām agrā baroka stila divtorņu katedrāles tipa baznīcām Latvijā. Tā kļuva par sava veida paraugu veselai virknei vēlāk celto Latgales katoļu baznīcu.
Grandiozās mūra katedrāles celtniecība Skaistkalnē aizsākās 17. gs. 80. gados, un 1692. g. šī, Kurzemes sakrālajām celtnēm nepierasti lielā un greznā, ēka pabeigta. Baznīcas pabeigšanas gadskaitlis lasāms virs dievnama centrālajām durvīm apmetumā veidotajā kartušā līdzās jezuītu ordeņa devīzei «AD MAIOREM DEI GLORIAM» (lielākam dieva godam).
Baznīcas iekštelpas ir Latvijai unikāls itāliskā baroka piemērs, kurā sulīgas arhitektoniskās formas (velves, masīvie pīlāri, bagātīgi profilētas karnīzes u. c.) bagātīgi papildina reljefa stukas apdare un dekoratīvā glezniecība.
Milzīgais, apmēram 12 m augstais, kokgriezuma altāris tapis vienlaikus ar baznīcu. Patreiz redzamā altārglezna – kopija no P. P. Rubensa gleznas «Kristus pie krusta» darināta 19. gs. Altārī, atbilstoši jezuītu tradīcijai, redzam arī Jezuītu ordeņa dibinātāja Ignācija Lojolas un Franciska Ksavera kokā grieztās figūras.