Gaujas ieteka jūrā

Gauja ir Latvijas garākā upe (452 km), un savu ceļu tā sāk Vidzemes augstienē, bet noslēdz – satiekoties ar jūru Carnikavā. Gauja plašā lokā apvij Vidzemes augstieni, izceļot smilšakmens atsegumus ar alām, savukārt lejtecē tās gultne ir smilšaina, līkumi ir strauji, bet krasti – daudzviet nobrukuši. Daudz ūdeņu Gauja uzņem no avotiem un sīkiem strautiem, tādēļ pēc spēcīgām lietusgāzēm upes augšdaļā ūdenslīmenis strauji paceļas arī lejtecē. Gauja ir viena no retajām lielajām Latvijas upēm, kura saglabājusi tās dabisko izskatu, un Gaujas grīva ir lieliska vieta, kur vērot upes un jūras mijiedarbību.
Carnikavas novada vēsturē Gauja minēta kā nozīmīga vieta jūras braucējiem. Laikā, kad lībieši Carnikavu dēvēja par „Sarnikau”, vācieši to sauca par „Koivemundi” (upes muti), izceļot Gaujas ieteku. Carnikava sākotnēji veidojusies kā zvejnieku ciems, kurā Gauja ar tās ieteku jūrā zvejniekiem kalpoja par būtisku peļņas avotu, īpaši nēģu zveja vairojusi bagātību kādreizējai Carnikavas muižai. Senāk pa Gauju tika pludināti koki, tādējādi tā kļuva par nozīmīgu ūdens ceļu.